Zemgale
Aizkraukle un Aizkrauklesrajons
Bauska un Bauskas rajons
Dobele un Dobeles rajons
Jelgava un Jelgavas rajons
Jēkabpils un Jēkabpils rajons
 

JELGAVA

            Jelgava - pilsēta Latvijas centrālājā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas. Veidojusies, sākot no 13.gs. vidus, kad Livonijas ordenis šeit uzcēla komtura pili. Pilsētas tiesības ieguva 1573.gadā un kopš tā laika bijusi Zemgales un ilgu laiku arī Kurzemes un Zemgales hercogistes (vēlāk Kurzemes guberņas) galvaspilsēta. 2.Pasaules kara laikā stipri nopostīta - gājusi bojā gandrīz visa vēsturiskā koka apbūve.

Vēstures hronoloģija
            pirms 13. gs. krusta kariem tagadējās Jelgavas vietā bijusi osta un tirdzniecības apmetne pie Lielupes ūdensceļa, ko līvi dēvējuši par Jelgab.
Livonijas ordeņa komtura pils
1265. gadā uz Lielupes salas Livonijas ordenis uzcēla pirmo ordeņa komtura koka pili, ko dēvēja par Mithow. Pils kalpoja par galveno bāzi Livonijas ordeņa karos pret zemgaļiem, jo tā bija viegli sasniedzama no Rīgas pa Lielupes ūdensceļu. Vecā pils bija krietni mazāka par tagadējo un bija izvietota mūsdienu pils pagalma vietā. Tās platums bijis 30 metru un garums 35-36 metri, katrā stūrī atradies sargtornis.
1345. gadā pili un pie tās esošo miestu ieņēma Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds. Pils aplenkuma laikā leiši pili nodedzināja kopā ar 7 ordeņa brāļiem un 600 zemgaļiem, izglābās vienīgi divi ordeņa brāļi, viens priesteris un 16 zemgaļi.
1451. gadā pilī bijuši 10 lielgabali un 5 svina ložu šautenes. Zirgs un bruņas bija tikai komturam.
Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta
1561. gada 28. novembrī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers parakstīja padošanās līgumu ar Polijas karali Sigismundu Augustu un kļuva gan par Kurzemes un Zemgales hercogistes, gan arī līdz 1566. gadam par Pārdaugavas hercogistes pirmo administratoru. Hercogs Godhards par savu rezidenci izvēlējās Rīgas pili, tomēr drīz vien izlēma veidot jaunu pārvaldes centru Jelgavā, kas bija iepriekšējam varas centram Rīgai tuvākā jaunās hercogistes pils stratēģiski izdevīgā vietā pie Lielupes ūdensceļa.
1573. gadā hercogs Gothards piešķīra Jelgavai pilsētas tiesības. Tiek likti pamati Sv. Annas baznīcai, kas sākotnēji bijusi koka ēka un nosaukta par godu hercogienei Annai.
1574. gadā pilsētā bija reģistrēti 12 amati ar 18 meistariem.
1578. gadā Jelgava kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu, bet pēc hercogistes sadalīšanas starp hercoga Gotharda dēliem - par Zemgales hercoga Frīdriha rezidences pilsētu.
1615. gadā pabeidza Sv.Trīsvienības baznīcas būvi, kurai torni uzcēla 1660.-1688. gadā.
1619. gadā hercogiste tika atkalapvienota un Jelgava atkārtoti kļuva par tās galvaspilsētu.
1621., 1622. un 1625. gadā Jelgavu Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā pārmaiņus postīja zviedru un poļu karaspēks.
1638. gadā Kurzemes un Zemgales hercogvalstī sāka valdīt hercogs Jēkabs Ketlers, kura laikā Jelgavā tika uzcelta salpetra vārītava, ķieģeļu, kaļķa, dzelzs un vara cepļi. No sarkaniem ķieģeļiem uzcelta jauna Sv.Annas baznīca.
1642. gadā pilsētā bija reģistrēti jau 40 amati ar vairāk nekā 200 meistariem.
1643. gadā tika uzcelta pirmā katoļu baznīca.
1648. gadā tika izveidoti jauni pilsētas aizsargvaļņi, kurus aptvēra ūdensgrāvji, kurus apūdeņoja 1665. gadā pabeigtais Driksas-Svētes kanāls.
1658. gadā Poļu-zviedru kara (1655-1660) laikā Jelgavu ieņēma zviedru karavīri, kas līdz 1660. gadam hercogu Jēkabu turēja gūstā Ingrijā, izpostīja pili un pilsētu. Tika konfiscēts hercoga arhīvs, kuru zviedriem vēlāk atņēma krievi.
1667. gadā dibināta grāmatspiestuve, kas uz laiku kļuva par lielāko Latvijas un Igaunijas teritorijā.
1697. gadā Jelgavā ieradās liela krievu delegācija, kuras sastāvā incognito bija Pēteris I. 
Lielā Ziemeļu kara laikā 1700. gada 23. jūlijā Jelgavu ieņēma zviedru karaspēks, bet 1706. gadā - Krievijas karaspēks.
1710. gadā tika parakstīts laulību līgums starp hercogu Frīdrihu Vilhelmu un Pētera I pusbrāļa meitu Annu Ivanovnu. Pēc kāzām Pēterburgā, atceļā uz Jelgavu hercogs mira un Anna Ivanovna ieradās Jelgavā kā atraitne.
1710.-1711. gadā Lielā mēra epidēmijā nomira apmēram trešā daļa pilsētas iedzīvotāju.
1718.-1722. gadā hercogienei Annai tika uzcelta jauna pils tagadējā pilsētas muzeja vietā.
1726. gadā hercogienes Annas vajadzībām tika uzcelta krievu ortodoksā baznīca, kas nosaukta Sv.Simeona un Sv.Annas vārdā.
1730. gadā Anna Ivanovna kļuva par Krievijas ķeizarieni.
1737. gadā par Kurzemes hercogu muižnieki ievēlēja Annas favorītu Ernestu Johanu Bīronu.
1738. gadā vecā pils tika saspridzināta, hercogs Ernests Johans lika uzsākt jaunas Jelgavas pils celtniecību vecās pils vietā uz Pilssalas. Par arhitektu tika izraudzīts itāliešu arhitekts Bartolomeo Rastrelli.
1740. gadā ķeizariene Anna Ivanovna nomira, Krievijas troni atstādama hercogam Bīronam, kas drīz vien tika gāzts no troņa un izsūtīts trimdā. Jelgavas dzīvē sākās kārtējais ķildu, domstarpību un intrigu periods.
1754. gadā nodibināta brīvmūrnieku loža "Pie trim kronētiem zobeniem", kurā tika uzņemti ietekmīgu hercogistes dižciltīgo dzimtu locekļi.
1762. gadā ķeizariene Katrīna II reabilitēja Bīronu un ļāva viņam atgriezties Jelgavā, kur viņš ķērās pie Jelgavas pils celtniecības turpināšanas.
1764. - 1774. gadā tika pabeigta jaunās Jelgavas pils būve.
1764. gadā Jelgavā caurbraucot uzturējās Kazanova.
1769. gadā vara tika nodota hercogam Pēterim Bīronam.
1774.-1780. gadā pēc B.F.Rastrelli projekta tika uzcelta jauna krievu ortodoksā baznīca.
1775. gadā hercogs Pēteris nodibināja augstskolu - Academia Petrina, kuras vajadzībām 1773.-1778. gadā pārbūvēja bijušo hercogienes Annas pili.
1779. gadā Jelgavā savus maģiskos eksperimentus izrādīja Kaliostro, kas nodibināja savas "ēģiptiešu sistēmas" brīvmūrnieku ložas.
1785. gadā atvērta publiskā bibliotēka.
Kurzemes guberņas galvaspilsēta
1795. gadā Kurzemes muižnieku landtāgs pieņēma deklarāciju par Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanos Krievijai, hercogs Pēteris atteicās no troņa. Jelgava kļuva par Krievijas Kurzemes guberņas centru.
No 1798. līdz 1801. gadam un no 1805. līdz 1807. gadam Jelgavā uzturējās no Francijas padzītais karalis Luijs XVIII ar galmu.
1802. gadā uzcelts pirmais teātra nams.
1812. gadā Napoleona karu laikā Jelgavu ieņēma franču karaspēks.
1816. gadā Jelgavā nodibināja Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību.
1818. gada 30. augustā, klātesot Krievijas caram Aleksandram I, Jelgavas pilī svinīgi tika pasludināta dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē.
1830.-1857. gadā uzbūvēja tiem laikiem moderno Rīgas-Jelgavas šoseju.
1873. gadā atklāja Rīgas-Jelgavas-Mažeiķu dzelzceļa līniju.
1895. gadā Jelgavā notika IV Vispārējie latviešu dziesmu svētki, pagaidām vienīgie, kuri notikuši ārpus Rīgas.
1904. gadā atklāja dzelzceļa līniju Ventspils-Jelgava-Krustpils.
1915. gada 1. augustā 1.pasaules kara laikā Jelgavu ieņēma vācu karaspēks.
1916. gadā atklāja dzelzceļa līniju Šauļi-Jelgava.
1916. un 1917. gadā Jelgavā viesojās Vācijas ķeizars Vilhelms II.
1918. gada 15. martā Vācijas ķeizars Vilhelms II izsludināja Kurzemes hercogistes atjaunošanu Vācijas aizbildniecībā. Hercogiste beidza pastāvēt 1918. gada 22. septembrī, līdz ar Baltijas hercogistes pasludināšanu.
Pēc 1. pasaules kara
1919. gada 2. janvārī Jelgavā ieradās Latvijas Pagaidu valdība, tomēr jau 6. janvārī tā pārcēlās uz Liepāju.
1919. gada 8. janvārī - 18. martā pilsēta bija lielinieku rokās.
1919. gada 21. jūnijā Jelgavā ieradās Avalovs-Bermonts un pilsēta kļuva par Rietumu Krievijas atbrīvošanās armijas galveno mītni.
1919. gada 21. novembrī pilsētu atbrīvoja Latvijas armija, atkāpjoties Bermonta armija nodedzināja Jelgavas pili un ģimnāziju.
No 1925. gada apriņķa centrs.
1926. gadā Jelgavā sāka darboties pirmā Latvijas cukurfabrika.
1935. gadā pilsētā bija 553 uzņēmumi.
1939. gadā, pēc nodegušās Jelgavas pils atjaunošanas, šeit atklāja Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju.
1944. gada 28.jūlijā - 10. oktobrī 2.pasaules kara kaujās tika sagrautas vai nodedzinātas ap 90% no ēkām.
Pēckara gados Jelgava tika apbūvēta ar neizteiksmīgu standartapbūvi. PSRS laikā pilsētā darbojās liels mašīnbūves uzņēmums - Rīgas Autobusu fabrika (RAF), kurā ražoja mikroautobusus.

 

Pilsētas
Jelgavas rajonā:

JELGAVA
KALNCIEMS


Jelgavas rajonā:

moteļi
viesnīcas
viesu nami
lauku mājas
apartamenti
kempingi
atpūtas bāzes
restorāni
bāri
aktīvā atpūta
pirtis
telpu īre