Madona un Madonas rajons
Ogre un Ogres rajons
Valka un Valkas rajons
Valmiera un Valmieras rajons
 

VALMIERA

          Valmiera ir viena no senākajām Latvijās pilsētām, Hanzas savienības locekle, šobrīd Vidzemes plānošanas reģiona lielākā pilsēta.

Valmieras novads ir viens no vissenāk apdzīvotajiem Latvijas reģioniem. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka cilvēki te ir dzīvojuši jau pirms 9000 gadiem.
Apmetne tagadējās Valmieras vietā pastāvējusi jau XI gadsimtā. Tā ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas gāja no Rīgas jūras līča augšup pa Gauju, sadaloties aiz Valmieras divos virzienos - uz Pleskavu, Novgorodu un Tērbatu.
1214.gadā to pakļāva vācu krustneši. Rīgas bīskaps par pārvaldnieku šeit iecēla no Pleskavas padzīto kņazu Vladimiru (ar viņa vārdu saistīta Valmieras nosaukuma izcelsme).
Kaut gan Valmieru 13.gs. ieguva bīskaps, vēlāk to pakļāva Livonijas ordenis, kas 1224. gadā šeit lika pamatus ordeņa pilij.
1283. gadā uzbūvēta sv. Sīmaņa baznīca.
1323. gadā Valmiera pirmo reizi kā pilsēta minēta hronikās, bet, iespējams, faktiskā pilsētas dibināšana bijusi vismaz 40 gadu pirms tam, ap 1283. gadu , kad Livonijas ordeņa mestrs dibināja Valmieras pili (Wolmar) un uzsāka katoļu baznīcas celtniecību Gaujas krastos.
14.gs. tā kļuva par Hanzas savienības locekli. Izdevīgā atrašanās vieta seno tirdzniecības ceļu tuvumā veicināja pilsētas attīstību.
14.-16. gs. te sanāca vairākas landtāgu un pilsētu pārstāvju sapulces.
Valmiera bija Hanzas pilsēta no 14. līdz 16. gadsimtam, un tas pilsētas dzīvē ienesa būtisku tirdzniecības pieaugumu un pilsētas attīstības uzplaukumu.
1622. gadā pēc vairākiem kariem Valmiera nonāca Zviedrijas valsts kanclera Akseļa Uksenšterna pārvaldījumā, viņa dzimtas ģērboņa vērša piere joprojām rotā pilsētas ģērboni. Sekoja vairāki kari, mēra epidēmija un pilsēta panīka.
1785. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības.
Saimniecisko uzplaukumu veicināja pirmais koka tilts pār Gauju 1865. gadā un Rīgas-Pēterburgas dzelzceļš 1899. gadā. Tika dibinātas pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas.
XIX. gs. beigās un XX. gs. sākumā Valmierā tika nodibinātas vairākas mācību iestādes, piemēram, Valkas-Valmieras skolotāju seminārs, sieviešu ģimnāzija, tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru.
Starpkaru periodā lielākais uzņēmums pilsētā bija "Bekona eksporta" fabrika. Darbojās Ziemeļlatvijas teātris, notika dažādi kultūras un sporta pasākumi, arī soļošanas sacensības, kurās piedalījās pasaules rekordists soļošanā Jānis Daliņš.
Otrā pasaules kara laikā 1944.gadā 1/3 pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to būvēja no jauna. Ir saglabājusies vecākā koka ēka Valmierā - Vecā aptieka.

 

Pilsētas
Valmieras rajonā:

VALMIERA
MAZSALACA
RŪJIENA


Valmieras rajonā:

moteļi
viesnīcas
viesu nami
lauku mājas
apartamenti
kempingi
atpūtas bāzes
restorāni
bāri
aktīvā atpūta
pirtis
telpu īre