Madona un Madonas rajons
Ogre un Ogres rajons
Valka un Valkas rajons
Valmiera un Valmieras rajons
 

LIMBAŽI

           Limbaži ir sena Hanzas savienības pilsēta Latvijā, bijušais Rīgas arhibīskapijas t.s. "līvu gala" administratīvais centrs un Rīgas arhibīskapa rezidences pilsēta (14.-16. gs.), tagad Limbažu rajona centrs.

Livonijas laikmets
Jau kopš X gs. Limbažu vietā atradies stratēģiski svarīgs līvu Metsepoles novada pilskalns tirdzniecības un militārā ceļa malā, kas vedis no Turaidas cauri Limbažiem un Rūjienai uz Vīlandi igauņu apdzīvotajā Sakalas novadā. Pilskalns bijis uzcelts vietā, kur senais sauszemes ceļš (aptuveni tagadējās Jūras ielas vietā) šķērsojis mitro glaciālo ieleju starp Lielezeru un Dūņezeru. Tolaik šī bija tirdzniecībai ērta vieta, jo pa Svētupi tā bija viegli sasniedzama ar kuģiem.
1223. gadā bīskaps Alberts tagadējā Ķezberkalnā starp Dūņezeru un Limbažu Lielezeru nodedzinātās līvu koka pils vietā lika uzcelt Limbažu mūra pili.
1318.-1360. gadā Livonijas ordenis pili bija atņēmis Rīgas arhibīskapam. Jau 1318. gadā virsbīskaps sūdzējies, ka ordenis Limbažus neatdodot.
14.gs. sākumā pie Limbažu pils izveidojās pilsētiņa pie tirdzniecības ceļa Rīga-Turaida-Limbaži-Vīlande-Tērbata-Pleskava-Novgoroda, kurā 1352. gadā pat notikusi Livonijas Hanzas savienības pilsētu sanāksme.
1359. gadā pilsētas ģilžu namā notika Rīgas arhibīskapijas mantāga ("vasaļu dienas") sanāksme.
1371. gadā pirmo reizi rakstos pieminēta Limbažu Sv. Labrenča baznīca, kas bija pilsētas patrons un kura attēls ir bijis senākajā Limbažu gērbonī.
1385. gadā arhibīskaps piešķīra Limbažiem pilsētas tiesības pēc Rīgas tiesību parauga. Pilsētu pārvaldīja fogts (Stiftsvogt, soģis), kas sprieda tiesu, ievāca nodokļus un piedalījās rātes sēdēs ar veto tiesībām. Katru gadu Sveču dienā pilī uz 17 nedēļām (no februāra līdz maija beigām) ieradās Rīgas arhibīskaps ar galmu. Vasarsvētkos šeit risinājās "vasaļu dienas", kur notikusi vasaļu savstarpējā tiesāšanās un apspriedes. Šajā laikā pilsētā uzturējušies ap 20 000 cilvēku, un pilsētniekiem tā bijusi laba iespēja nopelnīt. Bez tam pilsētā ik gadus notika trīs lieli gadatirgi - Vastlāvjos, Labrenča un Miķeļa dienā.
1392. gadā ārpus pilsētas tika uzcelta patversme spitālīgajiem. Slimniekus apkopušas Sv. Annas sieviešu klostera mūķenes. Pilsētā darbojies arī franciskāņu vīriešu klosteris.
XIV gs. beigās Limbažos esot dzīvojuši ap 6000 iedzīvotāju, un tā pēc Rīgas esot bijusi otrā lielākā tā laika Latvijas pilsēta. Tā uzturēja ciešus tirdzniecības kontaktus ar Rīgu, Vīlandi, Pērnavu, Tērbatu un citām Hanzas savienības pilsētām. Starp ieceļotājiem bijis daudz latviešu un blakus senākajam "līvu galam" Limbažu novadā izveidojies arī "latviešu gals".
1422. gadā Limbažu mantāgs pieņēma t.s. "Vidējās bruņniecības tiesības".
Līdz 1450. gadam Limbažu pilsētas pārstāvji regulāri piedalījās Livonijas Hanzas pilsētu sanāksmēs.
1531. gadā bruņniecības sanāksmes pārcēla uz Miķeļiem
Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karaļvalstu sastāvā (16.-17. gadsimtā)
1558. gadā Livonijas kara laikā pili ieņēma un pilsētu nopostīja Ivana IV karaspēks, iedzīvotāji glābušies purvos un mežos. 1560. gadā pilsētas mūri bijuši atjaunoti, bet 1567. gadā tos izpostīja zviedru karaspēks.
1575. gadā pilsētu atkal ieņem krievi, bet 1579. gadā Limbažus atgūst poļu un lietuviešu karaspēks.
1582. gadā Pārdaugavas hercogistes sastāvā dibināta Limbažu stārastija, kas atradās Pērnavas vaivadijas sastāvā.
1600. gadā pilsētu ieņēma zviedri, 1601. gadā to atguva poļi, 1602. gadā atkal zviedri, kas stratēģisku apsvērumu vadīti, nojauca pilsētas mūrus un izpostīja pili (sk. Poļu-zviedru karš). Seno pilsētas nocietinājumu vietā tagad ir Mūru iela, kas ietver Limbažu senpilsētu.
1621. gadā zviedru karalis Gustavs Ādolfs karā izpostītos Limbažus kopā ar apkārtējām zemēm uzdāvināja Rīgas pilsētai. 1622. gadā Limbažos esot bijuši tiekai 12 iedzīvotāji. Rīgas pilsētas rāte ieveda dažādus tirdzniecības ierobežojumus ārzemniekiem ar vietējiem zemniekiem, kas traucēja pilsētas izaugsmi. Neraugoties uz to, pilsētiņa tomēr atspirga. XVII gs. beigās te jau bija 44 dzīvojamās ēkas, 2 krogi, skola un baznīca.
1679.-1680. gadā uzcelta Sv. Jāņa luterāņu baznīca (arh. R. Bindešū). Altārglezna "Svētais vakarēdiens" (1785).
1690. gadā minēta vācu skola, no 1693. gada Limbažu draudzes skolā mācības notika ar latviešu valodā.
18.-19. gadsimtā
Pēc Lielā Ziemeļu kara (1700-1721) Limbaži nokļuva Krievijas impērijas sastāvā.
1747. gadā lielā ugunsgrēkā pilsētā veselas palika tikai 4 mājas.
1771. gadā uzceltas vējdzirnavas pie Umurgas ceļa.
1783. gada administratīvās reformas rezultātā Limbažus iekļāva Valmieras apriņķī, bet pilsēta ieguva savu pārvaldi, maģistrātu ar vienu birģermeistaru un diviem rātskungiem.
1825. gadā uzbūvēta rātsnama ēka, tagadējā pilsētas domes ēka.
1861. gadā Limbažos atvērta slimnīca ar 20 gultām un nespējinieku nams.
1877. gadā Limbaži jauna pilsētu likuma rezultātā galīgi atbrīvojās no Rīgas aizbildniecības un sāka strauji attīstīties. Tika nodibināta A.Tīla vilnas kārstuve, krāsotava un apdrukātava, cepuru fabrika un vērptuve.
1884. gadā dibināta Limbažu Saviesīgā biedrība, kurā darbojies Baumaņu Kārlis, kas 1886. gadā tai uzdāvināja savu bibliotēku. Biedrībai bijis savs koris.
20. gadsimtā
1903. gadā pilsētā darbojas arī Vācu, Izglītības, Lauksaimniecības un Savstarpējā amatnieku biedrība.
1900.-1903. gadā uzcelta Sv. Ņevas Aleksandra krievu ortodoksā baznīca.
1905. gadā pilsētā bijuši streiki un mītiņi, decembrī varu pārņēmuši revolucionāri.
1909. gadā pilsētā bijuši kokzāģētava, divas limonādes un zeltera fabrikas, grāmatspiestuve un divas vējdzirnavas.
1913. gadā atvērts baptistu dievnams.
1918. gada 21.februārī - 22.decembrī pēc Brestļitovskas miera līguma nosacījumiem pilsētu kontrolēja vācu karaspēks.
1918. gada 27.decembrī - 1919. gada maijā Limbažus pārvaldīja Pētera Stučkas valdība.
1919. gada 26. maijā pilsētu ieņēma igauņu karaspēks, vēlāk tos pārņēma Latvijas Republikas armija.
1923. gadā pie Jāņa baznīcas atklāts Brīvības cīņu piemineklis (P. Kundziņš).
Netkarīgās Latvijas laikā Limbažos attīstījās apģērbu, apavu un pārtikas ražošana, lielākie uzņēmumi bija "Limbažu filcs" (1888) un Limbažu pienotava ar sierotavu (1923).
1934. gadā atklāja Rīgas-Limbažu-Rūjienas dzelzceļa līniju.
1940. gada jūnijā - 1941. gada jūlijā pilsētu okupēja PSRS karaspēks, pēc tam nacistiskās Vācijas armija, no 1944. gada 26. septembra atkal Sarkanā armija.
1947. gadā tika izveidots Limbažu apriņķis, 1949. gadā tas tika pārdēvēts par rajonu.
1952.-1953. gadā Limbažu rajons ietilpa Rīgas apgabalā.
1959. gadā uzcelta jauna vidusskolas ēka.
1962.-1967. gadā bija pievienots Valmieras rajonam.

 

Pilsētas
Limbažu rajonā:

LIMBAŽI
AINAŽI
ALOJA
SALACGRĪVA
STAICELE


Limbažu rajonā:

moteļi
viesnīcas
viesu nami
lauku mājas
apartamenti
kempingi
atpūtas bāzes
restorāni
bāri
aktīvā atpūta
pirtis
telpu īre