Madona un Madonas rajons
Ogre un Ogres rajons
Valka un Valkas rajons
Valmiera un Valmieras rajons
 

ALŪKSNE

            Alūksne (vācu: Marienburga) ir pilsēta Latvijā, Alūksnes rajona centrs. Alūksne atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, 202 km attālumā no Rīgas, Alūksnes ezera krastā. Alūksne ir visaugstāk novietotā Latvijas pilsēta, kas atrodas 200 metrus jūras līmeņa.
Alūksnes apvidus kopš seniem laikiem bijusi baltu, somu un slāvu cilšu savstarpējās cīņas objekts. Pilsētas nosaukums būs cēlies no latgaļu vārda olūksna (meža strauts), bet Pleskavas krievi to sauca Олыста.
Taču 8. gadsimtā tagadējās Alūksnes teritoriju iekaroja latgaļu ciltis un tā tika iekļauta Atzeles valstī.
13. gadsimtā Alūksni iekaroja Zobenbrāļu ordenis un pārdēvēja to par Marienburgu. Vēstures avotos tā pirmoreiz minēta 1284. gadā.
1342. gadā Alūksnē Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilevana vadībā tika nojaukta seno iedzīvotāju uz Alūksnes ezera salas uzceltā koka pils un pabeigta ordeņa pils celtniecība.
Livonijas kara laikā Alūksni uz laiku iekaroja Krievijas cara Ivana Bargā karaspēks.
Vēlāk Alūksnē pārmaiņus valda gan Krievija, gan Livonijas ordenis, gan Polija-Lietuva, gan Zviedrija.
Pēc bezcerīgas cīņas 1702. gada 26. augustā kapitulēja Alūksnes cietoksnis, kuru aizsargāja ap 300 zviedru armijas latviešu bataljonu cīnītāji. Trimdā tika aizvesti visi Valkas un Alūksnes pilsoņi. Aiastāvji uzspridzināja ordeņa pili, kad tie bija spiesti to atdot krievu karaspēkam grāfa Borisa Šeremetjeva (1652-1719) vadībā.
Krievu gūstā krita arī Alūksnes luterāņu mācītājs Ernsts Gliks ar savu ģimeni, tai skaitā audžumeitu Martu, Latgales (pēc citiem avotiem Lietuvas) zemnieka Samuela Skavronska meitu, kura vēlāk kļuva par Krievijas carieni Katrīnu I (15.04.1684.-17.05.1727).
Pēc 1721. gada Alūksne tika iekļauta Krievijā Vidzemes guberņas sastāvā. Taču nopostīta un saimnieciski maznozīmīga Alūksne palika līdz 1753. gadam, kad Krievijas cariene Elizabete (Елизавета Петровна - 29.12.1709.- 05.01.1762.) grāfam M.Voroncovam (1714-1767) Alūksnes tuvumā uzdāvināja muižu. Taču grāfs to drīz vien pārdeva baronam Fītinghofam.
Alūksne par nozīmīgu tirdzniecības centru kļuva 19. gadsimtā. Tās saimnieciskā nozīme nostiprinājās pēc 1903. gada, kad tika uzbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Stukmaņi-Gulbene-Alūksne-Ape-Valka.
1920. gadā Alūksnei tika piešķirtas pilsētas tiesības un tā kļuva par lielāko Valkas apriņķa pilsētu.
Lielākais rūpnieciskais uzņēmums Alūksnē līdz Otrajam pasaules karam bija Šlossa tvaika dzirnavas ar vilnas un linu vērptuvi. Dzirnavu sastāvā darbojās arī gateris. Dzirnavas apgādāja Alūksni arī ar elektrību.
Pēc Otrā pasaules kara, no 1946. līdz 1949. gadam Alūksne bija apriņķa, bet kopš 1950. gada tā ir rajona centrs.

 

Pilsētas
Alūksnes rajonā:

ALŪKSNE
APE


Alūksnes rajonā:

moteļi
viesnīcas
viesu nami
lauku mājas
apartamenti
kempingi
atpūtas bāzes
restorāni
bāri
aktīvā atpūta
pirtis
telpu īre