LUDZA

            Ludza pirmoreiz minēta 1177. gadā senās krievu (Kijevas un Ipatija) hronikās. Te atradusies latgaļu pils, pie kuras bijusi arī apmetne.
            Ludzas apkārtne bijusi apdzīvota jau mezolītā (8.-5. gt. pr. Kristus), par to liecina Lielā Ludzas eze­ra krastos atrastie kaula priekšmeti. Neolīta (5.-2. gt. vidus pr. Kristus) apmetnes Lielā Ludzas ezera Budjankas pussalā un Jurizdikas ragā, ko 1959. gadā pē­tījis R. Snore, tāpat Ķīšukalna pilskalns (saukts arī par Selupinku vai Jersovkas pilskalnu) un kapulauks, ko pētījusi E. Snore, liecina par Ludzas apkārtnes ne­pārtrauktu apdzīvotību. Ka apdzīvotība bijusi inten­sīva, liecina krievu arheologu N. Sizova un J. Romanova pētījumi (1890.-1891. g.) Odukalna senkapos, kur izpētīti 338 apbedījumi. Ap 1939. gadu Ķīšukalna dienvidu pakājē apmetnē izarts sudraba kaklariņķīs (sver 173,2 g). Glabājas Rīgā, Latvijas Vēstures mu­zejā.
Livonijas ordeņa valsts pakļautībā
Livonijas ordenis 1399. gada agrākās latgaļu pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla Ludzas pili (tagad saglabājušās tikai drupas). Ludzas pils bija Rēzeknes fogtejas blakus pils, ko pārvaldīja fogta iecelts ierēdnis. Pilij bija seši torņi, trīs vārti un divas priekšpilis. Spriežot pēc pils paliekām, gan iekšējās priekšpils, gan galvenā pils sienas bijušas celtas no laukakmeņiem un apliktas ar ķieģeļiem.
Pils atradās pie pašas Pleskavas kņazistes robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla cietoksni Krasnij Gorodok.
1481. gadā krievi iebruka Latgalē un daļēji nopostīja ari Ludzu.
1525. gadā pils bija atkal atjaunota.
Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā
Pēc Livonijas kara (1558-1583) Ludza ietilpa Pārdaugavas hercogistē.
Pēc Polijas-Zviedrija kara (1600-1629) Ludza ar pārējo Latgali tika pievienota Polijai-Lietuvai.
1654. gadā Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks ielenca pilsētu, parakās zem pils mūriem un Ludzu ieņēma. Aplenkšanas laikā pili tik stipri saspridzināja, ka tā drīz vien sagruva.
18. gs. par pili rakstīja, ka no tas atlikušas tikai drupas. Pēc šā karagājiena Ludza tomēr palika Polijai.
1765. gadā apmetne pie pils nosaukta par miestu.
Krievijas impērijas sastāvā
Pēc Polijas-Lietuvas pirmās dalīšanas (1772. g.) Latgali un līdz ar to arī Ludzu pievienoja Krievijai.
1777. gadā Latgali sadalīja Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķos. Ludza kļuva par apriņķa pilsētu.
1778. gadā Ludzu pievienoja Polockas guberņai.
1796. gadā Lu­dzas apriņķi un pilsētu iekļāva Baltkrievijas guber­ņā.
1802. gadā Baltkrievijas guber­ņu sadalīja Mogiļovas un Vitebskas guberņā un Ludzu ar apriņķi un pārējo Latgali iekļāva Vitebskas guberņā.
19. gs. 1. ceturksnī Ludzā stipri pieauga tirdzniecības nozīme. Pilsētā notika seši gadatirgi, galvenā tirdzniecības prece bija lini.
1896. gadā Ludzā bija 242 tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumi.
20. gs. sākumā Ludzā dzīvoja gk. sīktirgotāji un amatnieki.
1902. gadā darbojas divas dzirnavas, divi kaļķu cepļi, ādu miecētava, ķieģeļu ceplis.
Pilsoņu karš un Brīvības cīņas
1917. g. decembrī Latgales padomju kongresā nolēma Ludzas rajona teritoriju pievienot Latvijai.
Lielinieku vara Ludzā pastāvēja no 1917. g. novembra līdz 1918. g. februā­rim un no 1918. g. decembra līdz 1920. g. janvārim.
1920. g. 26. janvā­ra rītā Latvijas Brīvības cīņu laikā Ludzu no lieliniekiem atbrīvoja Latvijas ar­mijas 2. Ventspils kājnieku pulks.
Latvijas brīvvalsts periods un Otrais pasaules karš
1929. gadā Ludzā jau notika astoņi gadatirgi.
1935. gadā bija 356 tirdzniecības uzņēmumi ar 543 nodarbinātajiem un 238 ar rūpniecisko ražošanu saistīti uzņēmumi ar 344 strādājošajiem.
1941. g. 3. jūlijā Ludzu okupēja Vācijas armija, bet 1944. g. 23. jūlijā - Sarkanā armija. PSRS okupācijas varas ie­stāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta arī Ludzas iedzīvotāji.
Latvijas PSR periods
Kopš 1949. gada Ludza ir rajona centrs.
Pēc 2. pasaules kara Ludza sāka celt daudz rūpniecības uzņēmumu. Lielākie bija metālapstrādes, linu, gaļas un piena pārstrādes uzņēmumi.
Metālapstrādes rūpnīca "Metālists" ražoja 67 produkcijas veidus, gk. plaša patēriņa preces. Uzņēmumā izgatavotos cinkotos traukus eksportēja uz deviņām valstīm.
1952. gadā uzceltā linu fabrika apstrādāja arī Pleskavas apgabalā izaudzētos linus.
Ludzā darbojās putnu kombināts, maizes ceptuve. Rēzeknes piena kombināta Ludzas pienotava (uzcelta 1972. g.) ražo­ja sviestu, krējumu, biezpienu.
Bija arī bezalkoholis­ko dzērienu cehs, skuju miltu fabrika, r/a "Daiļrade" filiāle, remonta un celtniecības pārvalde, Latgales meliorācijas sistēmu pārvalde, mežrūpniecības saimniecība, rajona sadzīves pakalpojumu kombi­nāts, r/a „Komutators” filiāle.

 

Pilsētas
Ludzas rajonā:

LUDZA
KĀRSAVA
ZILUPE


Ludzas rajonā:

moteļi
viesnīcas
viesu nami
lauku mājas
apartamenti
kempingi
atpūtas bāzes
restorāni
bāri
aktīvā atpūta
pirtis
telpu īre