Kurzeme
Liepāja un Liepājas rajons
Ventspils un Ventspils rajons
Kuldīga un Kuldīgas rajons
Talsi un Talsu rajons
Tukums un Tukuma rajons
Saldus un Saldus rajons







KULDĪGA

Kuldīga - sena Hanzas pilsēta Kurzemē pie Ventas upes ūdenskrituma. 16.-17. gadsimtā tā bijusi Kurzemes hercoga rezidences pilsēta, kurā uzturējies viņa galms. Kuldīgu reizēm vēl tagad dēvē par "Kurzemes galvaspilsētu" vai "Kurzemes sirdi".
Kuldīgas ģērbonī uz sarkana fona svētās Katrīnas tēls ar mocekļa kroni galvā, stilizētu moku ratu un lūgšanas krellītēm ("rožukroni") labajā rokā un zobenu kreisajā rokā. Svētā Katrīna (Aleksandrijas Katrīna) ir pilsētas aizgādne. Senāko Rīgas arhibīskapijas un Kurzemes bīskapijas pilsētu ģērboņos bija redzami arī reliģiskie simboli. Kuldīgas ģērbonis ir spilgtākais šīs grupas piemērs. Viduslaikos Sv. Katrīnu uzskatīja par garīga darba darītāju - teologu, filozofu, advokātu un studentu aizstāvi. Leģenda vēsta par dievbijīgu meiteni Katrīnu (grieķu: "tīrā", "šķīstā"), kas dzīvojusi 4. gs. Aleksandrijā un krājusi naudu pilsētas baznīcas būvei, taču apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves tā tomēr attaisnota un nosaukta par svēto. Ar mocekļa kroni galvā, moku ratu un zobenu rokās tā attēlota medaljonā virs Kuldīgas Katrīnas baznīcas sānu ieejas.

Vēstures hronoloģija

Aizvēsturiskie laiki
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau pirms 2. gadu tūkstoša p.m.ē. te dzīvojušas mednieku un zvejnieku ciltis.
Senos laikos Kuldīgas atrašanās vietu darīja nozīmīgu Ventas ūdensceļš, kur pie rumbas izveidojās upju osta satiksmei starp iekšzemi un jūru.
Lejpus Ventas rumbas 1. gt. m.ē. beigās ticis izveidots Veckuldīgas pilskalns.
Iespējams, ka 10. gadsimta sākumā vikingu Hadinga sāgā minētā kuršu pilsēta ir bijusi tagadējā Kuldīga.

Livonijas periods
1230. gadā Romas pāvesta sūtnis Alnas Balduīns noslēdza ar kuršu ķēniņu Lamekinu (Lammechinus rex) līgumu par suverēnas Kursas bīskapa valsts dibināšanu Romas pāvesta pakļautībā. Iespējams, ka Lamekins valdījis Veckuldīgas pilī.
Rakstiskajos avotos Kuldīga pirmo reizi minēta 1242. gadā, kas tiek uzskatīta par pilsētas dibināšanas dienu.
1242. - 1244. gadā Livonijas ordenis uzcēla ordeņa komtura mūra pili pie Ventas rumbas, kas sākumā tika saukta par Jesusburg (1245, 1263), bet vēlāk par Goldingen. Ordeņa pils tika uzcelta senajā Bandavas zemē 3 km no Veckuldīgas pilskalna.
1252. gadā pirmo reizi pieminēta Svētās Katrīnas koka baznīca.
1290. gadā Kuldīgas komturs kļuva par ordeņa meistara vietnieku Kursā.
1355. gada rakstos Kuldīga tiek dēvēta par pilsētu, viens tās iecirknis tika saukts par "kuršu pilsētu".
1368. gadā Kuldīga minēta Hanzas savienības dokumentos.
1378.gadā Kuldīgai tika piešķirtas Rīgas pilsētas tiesības (ius Rigense).
1438. gadā minēts, ka pie Kuldīgas pār Ventu ir liels tilts.
1520. gadā pieminēti Kuldīgas melngalvji.

Kurzemes hercogistes periods
1561. gadā pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Kuldīga kļuva par Kurzemes hercoga rezidenci.
1567.gadā uzsāka Sv. Katrīnas mūra baznīcas ēkas celtniecību, kuru pēc ugunsgrēka 1672. gadā atjauno uz vecajiem pamatiem.
1587. - 1617.gadā pēc pirmā hercoga testamenta Kurzemes un Zemgales hercogiste tika sadalīta starp viņa dēliem. Kuldīga bija hercoga Vilhelma pārvaldītās Kurzemes hercogistes galvaspilsēta (1596.-1616.).
1618. gadā izveidota Kuldīgas virspilskundzība. Kuldīgas rāte šajā laikā sastāvējusi no birģermeistara, tiesas fogta un 5 rātskungiem.
1640. gadā sākta būvēt Kuldīgas Sv. Trīsvienības katoļu baznīca.
1642. - 1682. gadā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Kurzemes hercogiste un Kuldīga piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu, tika uzbūvēta kuģu būvētava, salpetra fabrika, ķieģeļu cepļi. Kuldīgai bija tirdzniecības sakari ar daudzām valstīm. Hercogs Jēkabs veco ordeņa pili modernizēja atbilstoši tā laika prasībām.
Plaukstošā pilsēta smagi cieta poļu-zviedru karā (1653 - 1667) un vēl smagāk Lielajā Ziemeļu karā (1700 - 1721) un tam sekojošajā mēra epidēmijā.
1709. gadā tiek pamesta Kuldīgas pils, kuras drupas tiek izmantotas pilsētas celtniecībā.

Krievijas impērijas sastāvā
1795. gadā Kuldīga līdz ar pārējo Kurzemi inkorporēta Krievijas sastāvā.
1860. gadā uzcelts jaunais rātsnams.
1860.-1885. gadā pilsētā notika strauja ekonomiskā attīstība, tika dibināta adatu fabrika "Meteors" (1860), ādu fabrika (1875), sērkociņu fabrika ”Vulkāns” (1878), vilnas kāršanas fabrika (1885).
1866. gadā tiek atjaunota Sv. Katrīnas baznīca ar 45 m augsto torni (arh. O.Dīce).
1871. gadā celta Kuldīgas Pētera un Pāvila ortodoksā baznīca (arh. Bulanovs).
1874. gadā pāri Ventas upei uzbūvēja vienu no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā (arhit.O.Dīce).
1875. gadā uzcelta Kuldīgas sinagoga.
1882. gadā atklāta Kuldīgas Sadraudzīgā biedrība, kas vēlāk izveidoja bibliotēku, kori un teātri.
1886. gadā no Rīgas uz Kuldīgu pārcēla Baltijas Skolotāju semināru (dib. 1870. gadā Rīgā).
1899.-1904. gadā latviešu draudzes vajadzībām tiek uzcelta Sv. Annas baznīca (arh. V.Neimanis).
1905. gadā rātslaukumā notika revolucionāras manifestācijas.

20. gadsimta pārmaiņu laikā
1915. - 1918. gadā pilsētu okupēja ķeizariskās Vācijas karaspēks. Pirms tam liela daļa iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās. Formāli tiek atjaunota Kurzemes hercogiste Prūsijas pakļautībā, kuru plānoja kolonizēt ar ieceļotājiem no Vācijas.
1919. gadā Kuldīga pārmaiņus atradās lielinieku, landesvēra un Bermonta armijas rokās, kā rezultātā tika noslepkavoti vairāki simti pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotāju.
1919. gada 21. novembrī pilsētu atbrīvoja Latvijas Republikas armija.
1926. gadā tika sākta Kuldīgas-Skrundas šosejas būve.
1935. gadā tika atklāta šaursliežu dzelzceļa līnija Kuldīga-Liepāja.
1935. gadā dibināts Kuldīgas pilsētas muzejs.
1939. gadā pilsētu atstāja vācbaltiešu minoritāte (13% no iedzīvotājiem).
1940. gadā Kuldīgu līdz ar pārējo Latviju anektēja PSRS.
1941. - 1945. gadā pilsētu okupēja nacistiskās Vācijas karaspēks. 1944.-1945. gadā netālu no Kuldīgas Pelču muižas kungu mājā atradās Kurzemes cietoksnī esošās vācu armijas grupējuma Kurland štābs.
1945. gada 10. maijā tikai pēc Vācijas kapitulācijas pilsētā ienāca padomju armija.
1945. - 1991. gadā Kuldīga bija rajona centrs, kurā kopš 1960-iem gadiem tika attīstīta vietējā rūpniecība (kokapstrādes kombināts, dzelzbetona rūpnīca, trikotāžas fabrika).

Pilsētas
Kuldigas rajonā:

KULDĪGA
SKRUNDA


Kuldigas rajonā:

moteļi
viesnīcas
viesu nami
lauku mājas
apartamenti
kempingi
atpūtas bāzes
restorāni
bāri
aktīvā atpūta
pirtis
telpu īre